Ievietots 25.01.2022

Sākot ar šo gadu Latvijas banka ir padarījusi publiski pieejamu informāciju par karšu maksājumiem, tajā skaitā tiem, kas veikti attālināti. Lai arī Latvijā e-komercijā parasti karšu maksājumu īpatsvars pret kopējiem maksājumiem ir 10 – 15% robežās, jo biežāk izmantoti ir internetbanku maksājumi, tomēr tas ļauj ieskatīties un novērtēt izaugsmi, valdības lēmumu, Covid-19 ietekmi uz e-komerciju. Šajā rakstā minētie apgalvojumi ir tikai mani pieņēmumi un novērojumi, un iespējams ir vēl citi faktori, kas ietekmējuši maksājumu apjomus konkrētā periodā.

Starpvalstu karšu maksājumi uz ES pieaug straujāk kā Latvijā

Karšu maksājumi

Ja karšu maksājumu apjoms Latvijā 2021. gadā pret iepriekšējo gadu vidēji palielinājās par 73%, tad maksājumu apjoms uz ES palielinājās daudz straujāk – vidēji par 116% pret 2020. gadu. Redzams, ka 2020. gads sākās ar Covid-19 vīrusu un neziņu par nākotni, daudziem uzņēmumiem nācās pārorientēties uz tirdzniecību attālināti. Pirmie rezultāti šādai pārejai uz e-komerciju redzami no gada vidus, kad maksājumu apjoms sāk pieaugt. Šobrīd nav man skaidrojuma, kāpēc maksājumu apjoms Latvijā nepieauga periodā no 2020. gada marta līdz maijam, kad Latvijā bija izsludināta un stājās spēkā ārkārtas situācija. Redzam pieaugumu uz ES valstīm no aprīļa uz maiju. Pretēji tam starp savu klientu datiem novērojām 40 – 60% apjomu pieaugumu internetbanku maksājumos šajā pašā Covid-19 pirmā viļņa ārkārtējas situācijas laikā. Iespējams karšu maksājumu gadījumā pieaugums dažās nozarēs nekompensēja samazinājumu citās, kur kritums bija daudz lielāks.

Līdz ar 2020. gada rudeni, kad sākās otrais Covid-19 vilnis, redzam straujāks apjomu pieaugums, kam sekoja 2021. gada 2. februāra valdības lēmums ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6. aprīlim, tirdzniecības jomā pārejot uz “drošu tirdzniecības” modeli, kas paredz stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, pakāpeniski atsakoties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem. Šis lēmums vēl izteiktāk ietekmēja attālināti veikto pirkuma skaitu pieaugumu un arī no karšu maksājumiem redzam izteikti augšupejošu vilni 2021. gada martā, kad vidēji pieaugums bija 30% pret iepriekšējo mēnesi.

No 2021. gada 21. oktobra līdz 15. novembrim valdība atkārtoti lēma par mājsēdi un pastiprinātiem ierobežojumiem, kas ietekmēja attālinātās tirdzniecības apjomu pieaugumu. Kā arī tuvojošie svētki un izteiktāki “melnās piektdienas” piedāvājumi un mārketinga kampaņas šajā gadā atšķirībā no iepriekšējā gada ļāva novembrim kļūt par mēnesi ar vislielākiem karšu maksājumu apjomiem, kas veikti attālināti. Šeit noteikti jāpiemin arī jaunu starptautisku spēcīgu apģērbu tirgotāju “About You” un “Zalando” ienākšana Latvijas tirgū 2021. gada vidū, kas iespējams veicināja straujāku karšu maksājumu pieaugumu uz ES valstīm.

Attālināto karšu maksājumu apjoms apģērbu tirdzniecībā ar izteiktiem viļņiem

Karšu maksājumi

Šeit atšķirībā no kopējiem karšu maksājumu datiem, tieši karšu maksājumi veikti par pirkumiem Latvijas apģērbu e-veikalos piedzīvoja straujāku izaugsmi nekā ES veikalos, kas daļēji skaidrojams ar to, ka vietējie uzņēmēji pārgāja uz tirdziecību internetā, kas nebija īstenots līdz šim. Ja paskatāmies sākotnējo izejas punktu 2020. gada janvārī karšu maksājumu apjoms par apģērbu Latvijā bija tikai 730 tūkst. eiro savukārt jau 2021. gada marta tirdzniecības ierobežojumu laikā tie bija 7,4 milj. eiro, tātad 10x pieaugums. Tas nenozīmē, ka šis būtu jāvērtē kā veiksmes stāsts, jo mums nav dati par to kāds bija šo uzņēmumu apgrozījums veikalos klātienē pirms ierobežojumiem, un vai pieaugums attālinātajā tirdzniecībā kompensēja samazinājumu klātienes tirdzniecībā. Tomēr nevar aizmirst arī par pietiekami pieklājīgām kompensācijām, ko šie uzņēmumi saņēma no valdības Covid-19 krīzes seku mazināšanai, kas ļāva pārvarēt krīzi vieglāk. Covid-19 situācijai stabilizējoties un klātienes tirdzniecībai atkal kļūstot pieejamai redzam samazinājumu vasaras mēnešos. Tomēr redzam pieaugumu no vasaras vidus tieši ES veikalos, kas skaidrojams ar jau minēto “About You” un “Zalando” ienākšanu Latvijā.

Karšu maksājumi internetā aviokompānijām nav atgriezušies līmenī kāds bija pirms Covid-19

Karšu dati

2020. gada sākumā redzam straujo kritumu, ko piedzīvoja avio nozare līdz ar Covid-19 pirmo vilni, kad daudzi lidojumi tika pārtraukti un aprīlī, maijā karšu maksājumi bija ar negatīvu zīmi, kas nozīmē, ka aviokompānijas vairāk atmaksāja naudas par nenotikušiem lidojumiem nekā pārdeva jaunas biļetes. Līdz ar Covid-19 situācijas stabilizāciju vasaras mēnešos redzam nelielu pieaugumu, bet līdz ar septembri ar Covid-19 otrā viļņa sākumu karšu maksājumi par aviobiļetēm atkal saruka. Karšu maksājumi atkal turpināja pieaugt tikai 2021. gadā un straujāko izaugsmi piedzīvoja 2021. gada otrajā pusē tomēr arī gada beigu biļešu piedāvājumi, kampaņas nesasniedza to līmeni, kas bija pirms Covid-19. Mēs neviens īsti nevaram prognozēt, kas notiks 2022. gadā, bet zināms optimisms vērojams un līdz ar Omikrona viļņa pārvarēšanu karšu maksājumi avio nozarē varētu atgriezties pirms Covid-19 līmenī gada otrajā pusē.

Viesnīcām un apmešanās vietām Latvijā pēc krituma lielāks pieaugums vērojams pirmā pandēmijas gada vasarā

Karšu maksājumi viesnīcas

Lai arī absolūtos skaitļos karšu maksājumi internetā viesnīcām un apmešanās vietām Latvijā krietni atpaliek no tiem, kas veikti uz ES valstīm tomēr arī šeit varam novērot zināmas tendences. Sākoties pandēmijai novērojams ievērojums kritums, jo kopējā situācija ar Covid-19 bija jauna un neskaidra, un ārkārtas situācijas laikā bija ierobežota viesnīcu un viesu māju darbību. Pēc šī krituma situācija uzlabojās un sākoties vasarai cilvēki daudz vairāk izvēlējās ceļot, atpūsties šeit pat pa Latvijā un Baltijā. Noteikti palīdzēja Baltijas burbulis. Līdz ar pandēmijas 2. viļņa sākumu un arī ņemot vērā sezonalitāti maksājumu apjoms rudenī samazinājās un atkal palielinājās tikai 2021. gada vasarā tomēr kā redzam no aviokompāniju karšu datiem, tad 2021. gadā cilvēki atkal vairāk sāka ceļot ārpus Latvijas, tādēļ karšu maksājumu pieaugums viesnīcām un viesu namiem Latvijā 2021. gada vasaras mēnešos bija mazāks, un par 38% zemāks salīdzinot ar gadu iepriekš. Tomēr 2021. gada decembra beigās līdz ar mazākiem ierobežojumiem viesnīcām un viesu mājām redzam pieaugumu, un daudz vairāk karšu darījumu nekā gadu iepriekš tajā pašā periodā. Jebkurā gadījumā arī šie cipari pieļauju, ka tālu atpaliek no tiem, kas bija pirms pandēmijas un situācija izmitināšanas vietām ir saspringta.

Karšu maksājumi viesnīcas ES

Lai arī attālinātie karšu maksājumi uz ES vērojami ar līdzīgu tendenci kā karšu maksājumi Latvijā 2020. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo līkni, tomēr 2021. gadā redzam izteiktu pieaugumu jau sākot ar pavasari un vasaras sezonalitāti kā arī gada beigām. Pieaugums par 134% pret iepriekšējo gadu. Atkal šis pats novērojums, ka 2021. gadā cilvēki jau bija apraduši ar esošo situāciju un tomēr ļāvās ceļot nesalīdzināmi vairāk nekā tas bija 2020. gadā. Tomēr pieļauju, ka tūrisms nebūt nav atgriezies vēl pirms pandēmijas līmenī, ko apliecina arī ekonomistu teiktais.

Kopsavilkums

Karšu maksājumi internetā palielinājās līdz ar pandēmijas veicināto straujo e-komercijas attīstību, tomēr atsevišķas nozares kā viesnīcas, avio un viss kas saistīts ar tūrismu piedzīvoju kritumus un mērenu atkopšanos 2021. gada laikā. Pārrobežu karšu maksājumi pieauga straujāk, kas nozīmē iedzīvotāji ar kartēm vairāk iegādājās preces un pakalpojumus ārpus Latvijas. Šo tendenci mēs esam novērojuši arī Igaunijā. Tas nenozīmē, ka iedzīvotāji kopumā vairāk tērēja ārzemēs, jo Latvijas un Baltijas tirgū veicot apmaksu internetā visbiežāk tiek izmantoti internetbanku maksājumi, kas iespējams arī izskaidro mazāku pieaugumu karšu maksājumos internetā Latvijā. Apģērbu tirdzniecība un mazumtirdzniecībā vērojums attālināto karšu darījumu pieaugums. Zaudējums, ko šie tirgotāji piedzīvoja Covid-19 viļņu, tirdzniecības ierobežojumu laikā tika kompensēts ar attālināto tirdzniecību. Svarīgi, ka pat tad, kad tirdzniecība atgriezās klātienē, karšu maksājumi internetā vairs nesamazinājās līdz pirms pandēmijas līmeni un turpinājā pieaugt. Pilnīgākai analīzei par e-komercijas attīstību noderētu maksājumu dati par internetbankās veiktajiem maksājumiem, bet uz to nāksies nedaudz pagaidīt, tā kā Latvijas Banka atbilstoši savai statistikas programmai 2022. gadam plāno tikai sāk šo datu vākšanu.

MakeCommerce ir maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina gan karšu maksājumu, gan internetbanku maksājumu pieņemšanu internetā un atvieglo e-komercijas uzsākšanu piedāvājot vairākus papildu pakalpojumus: pakomātu piegādes integrāciju un automatizāciju, ērtu naudas atmaksu, gatavus integrācijas moduļus populārākajām e-komercijas platformām.